Ja nav vakcīnas un citu efektīvu profilaktisku vai terapeitisku pretpasākumu, smags ar akūtu elpošanas sindromu saistīts koronavīruss 2 (SARS-CoV-2) joprojām ir ievērojams sabiedrības veselības apdraudējums.
Jota-karagināna pretvīrusu aktivitāte ir pierādīta in vitro pret dažādiem elpceļu vīrusiem (rinovīrusiem, koronavīrusiem OC43, 229E, gripu, paragripu, cilvēka metapneimovīrusu un respiratoro sincitiālo vīrusu). Jota-karagināna terapeitiskā efektivitāte ir pierādīta četros klīniskos pētījumos, kuros piedalījās vairāk nekā 600 pacienti, kuri cieš no vispārējas saaukstēšanās agrīnajiem simptomiem. Īpaša jota-karagināna priekšrocība ir plaša polimēra aktivitāte pret dažādiem vīrusu celmiem, piemēram, rinovīrusu un jau zināmiem koronavīrusiem. Nesen vairāki pētījumi apstiprināja jota-karagināna efektivitāti pret jauno bēta koronavīrusu SARS-COV-2.
In vitro pētījums, ko veica Austrijas uzņēmums Marinomed, parādīja, ka jota-karagināns kavē SARS-CoV-2 iekļūšanu šūnās, iedarbojoties no devas atkarīgā veidā, ar efektīvu koncentrāciju IC50 = 2,6 μg / ml. SARS-CoV-jutība pret jota-karaginānu ir līdzīga hCoV OC43 vīrusam.[1]
In vitro pētījums, kas veikts Tenesī Universitātes Veselības zinātnes centrā, ASV, apstiprināja, ka jota-karagināns tik zemā koncentrācijā kā 6 µg/ml kavē SARS-CoV-2 infekciju Vero šūnu kultūrās.[2]
Parasti cilvēki var saslimt ar COVID-19 pēc tam, kad SARS-CoV-2 vīruss ir iekļuvis ķermenī caur degunu vai rīkli. Jota-karagināns pārklāj elpceļu gļotādas audus, kas ir uzņēmīgi pret SARS-CoV-2 uzbrukumiem, veidojot fizisku barjeru, kas palīdz aizsargāties pret vīrusu infekcijām un vīrusu izplatīšanos. Tas, savukārt, var nomākt vīrusu slodzi, un organisma dabiskā aizsardzība var efektīvāk cīnīties ar vīrusu.
Preklīniskie dati norāda, ka jota-karagināns var samazināt SARS-CoV-2 infekcijas risku un var ārstēt arī COVID-19.
Izlasiet pētījuma pirmsdrukas pārskatu
Lai noteiktu respiratoro vīrusu slodzi un identificētu vīrusus deguna skalojumā, 1. un 2. vizītē veica reālā laika PĶR analīzi.
Pirmajā vizītē iegūtās vērtības vīrusu pozitīvajiem paraugiem tika pielīdzinātas 100%. Otrajā vizītē aprēķināja vīrusu pozitīvo paraugu relatīvo daudzumu procentos attiecībā pret pirmajā vizītē noteikto vērtību. Vīrusu slodze placebo grupā palielinājās gandrīz 6 reizes (579%), bet jota-karagināna grupā tā izteikti samazinājās par 92% (p<0,009). Šis rezultāts liecina, ka, ārstējot pacientus ar jota-karagināna deguna aerosolu, deguna dobumā konstatējams pārliecinoši statistiski ticams vīrusu slodzes samazinājums, bet placebo lietošana vispār neietekmē vīrusu replikāciju.
Vīrusu izraisītas saaukstēšanās simptomu intensitāte ar jota-karaginānu (6,42 ± 0,18) un placebo (6,59 ± 0,16) ārstētajiem pacientiem 1. vizītē bija līdzīga. Ar jota-karaginānu ārstētiem pacientiem saaukstēšanās simptomu ilgums bija būtiski mazāks nekā ar placebo ārstētiem pacientiem —slimības vidējais ilgums samazinājās par 2 dienām (bērnu grupā 7,6 dienas salīdzinājumā ar 9,4 dienām, pieaugušo grupā — 11,6 dienas salīdzinājumā ar 13,7 dienām).
Simptomu smagumu novērtēja ar kopējo simptomu rādītāju (TSS – Total Symptom Score), ko aprēķina kā 8 atsevišķu simptomu summu (galvassāpes, muskuļu sāpes, vājums, iekaisis kakls, aizlikts deguns, iesnas, klepus un šķavas). Simptomu būtiska samazināšanās jota-karagināna grupā bija redzama no 4. dienas.
Tā kā dažiem pacientiem novērošanas periodā bija vairāk nekā viens recidīvs, aprēķināja vidējo recidīvu skaitu vienam pacientam. Vidējais recidīvu skaits vienam pacientam novērošanas periodā placebo grupā bija būtiski lielāks, proti, 0,38 recidīvi vienam pacientam salīdzinājumā ar 0,15 recidīviem vienam pacientam jota-karagināna grupā (p = 0,01).
Plašāka informācija par vīrusiem un saaukstēšanos:
