• Vīrusi ir par baktērijām mazāki mikroorganismi, kas nevar augt un vairoties ārpus dzīvas šūnas.
• Vīrusi iekļūst dzīvās šūnās un izmanto tajās esošās vielas, lai vairotos un izdzīvotu.
• Vīrusi sastāv no ģenētiskā materiāla (DNS vai RNS), ko ieskauj olbaltumvielu apvalks. Tie var vairoties, veidojot ideālas kopijas vai arī kopijas ar kļūdām (mutācijām); pateicoties spējai mutēt, atsevišķi vīrusi katrā inficētajā cilvēkā var nedaudz mainīties, tā apgrūtinot ārstēšanu.
• Vīrusi izraisa ne tikai daudzas izplatītas infekcijas slimības, kā arī daudz retu infekciju.
• Vieglākas formas vīrusu infekcijas ir saaukstēšanās slimības, ko visbiežāk izraisa rinovīrusi, vidēji smagas – gripa, bet smagas vīrusu izraisītas slimības var būt hepatīts, cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītas slimības. Viena no sarežģītākajām vīrusu izraisītām slimībām ir AIDS (iegūtais imūndeficīta sindroms), ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (CIV, angl. – HIV).

Vīrusu veidi
Saaukstēšanās slimības visbiežāk izraisa rinovīrusi, taču tās var izraisīt arī koronavīrusi, adenovīrusi un respiratori sincitiālais vīruss (RSV).

Izplatīšanās
Vīrusi izplatās gaisa pilienu ceļā, inficētiem cilvēkiem klepojot, šķaudot vai runājot.

Simptomi
Visbiežāk sastopamie simptomi ir kakla sāpes, klepus, aizlikts deguns, šķaudīšana, galvassāpes un vispārējs vājums.

Inkubācijas periods
Vīrusu izraisītu saaukstēšanās slimību inkubācijas periods parasti ir no vienas līdz trim dienām.

Ārstēšana
Pretsāpju līdzekļi, deguna aerosoli vai sūkājamās tabletes, kas iedarbojas pret vīrusiem un mitrina deguna gļotādu.

Prevencija
Svarīgi ievērot higiēnu, bieži mazgāt rokas un izvairīties no kontakta ar inficētām personām.

Īss video par to, kā vīrusi iekļūst mūsu organismā:

1. John, Pramod R. John (2008). Textbook of Oral Medicine. Jaypee Brothers Publishers. p. 336. ISBN9788180615627.. CDC. 6 October 2015. Retrieved 4 February 2016.
2. Eccles R (November 2005). „Understanding the symptoms of the common cold and influenza“. Lancet Infect Dis. 5(11): 718–25.
3. Bennett, John E.; Dolin, Raphael; Blaser, Martin J. (2014). Principles and Practice of Infectious Diseases. Elsevier Health Sciences. p. 750. ISBN9781455748013.
4. Allan, GM; Arroll, B (18 February 2014). „Prevention and treatment of the common cold: making sense of the evidence.“. CMAJ : Canadian Medical Association.
5. Heikkinen T, Järvinen A (January 2003). „The common cold“. Lancet. 361(9351): 51–9. Arroll, B (March 2011). „Common cold“. Clinical evidence. 2011 (3): 1510. 3275147 . 21406124.
6. Kim, SY; Chang, YJ; Cho, HM; Hwang, YW; Moon, YS (21 September 2015). „Non-steroidal anti-inflammatory drugs for the common cold.“. The Cochrane database of systematic reviews. 9: CD006362.
7. Simasek M, Blandino DA (2007). „Treatment of the common cold“. American Family Physician.
8. Pelczar (2010). Microbiology: Application Based Approach. p. 656
9. Michael Rajnik; Robert W Tolan (13 Sep 2013). „Rhinovirus Infection“. Medscape Reference. Retrieved 19 March 2013.
10. National Institute of Allergy and Infectious Diseases. 27 November 2006. Archived from the the original 6 September 2008. Retrieved 11 June 2007.
11. Eccles, Ronald; Weber, Olaf (2009). Common cold.