Gripa ir lipīga elpceļu slimība, ko izraisa gripas vīrusi, kas iekļūst degunā, rīklē un plaušās. Šie vīrusi var izraisīt gan vieglu, gan smagu saslimšanu, dažkārt pat letālu iznākumu. Labākais veids, kā izvairīties no gripas, ir katru gadu vakcinēties pret gripu ar tajā laikā tirgū pieejamo gripas vakcīnu.

Cilvēkiem, kas slimo ar gripu, bieži vien ir visi vai daži no šiem simptomiem:

*Svarīgi uzsvērt, ka ne visiem, kas slimo ar gripu, ir drudzis.

Kā izplatās gripa?
Vairums ekspertu uzskata, gripas vīrusi izplatās pilienu veidā, kas rodas, gripas slimniekiem klepojot, šķaudot vai runājot. Šie pilieni var nonākt tuvumā esošo cilvēku mutē vai degunā.

Daudz retāk ar gripu var inficēties no virsmām un priekšmetiem, uz kuriem ir gripas ierosinātāji, kad, tiem pieskaroties, vīrusi tiek pārnesti uz muti, acīm un, iespējams, arī uz degunu.

Jūs varat inficēt citus cilvēkus ar gripu, pirms vēl uzzināt, ka esat saslimuši, un, protams, arī slimības laikā. Lielākā daļa veselu pieaugušo var inficēt citus, sākot no 1 dienas pirms slimības simptomu parādīšanās un vēl 5–7 dienas pēc slimības sākuma. Daži cilvēki, it īpaši mazi bērni un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, infekciju var izplatīt vēl ilgāk.

No vīrusa iedarbības sākuma līdz pirmajiem simptomiem var paiet 1–4 dienas, bet vidējais inkubācijas periods ir aptuveni 1 diena.

Gripas komplikācijas var būt bakteriāla pneimonija, ausu infekcijas, deguna blakusdobumu infekcijas, dehidratācija un hronisku slimību, piemēram, sastrēguma sirds mazspējas, astmas vai diabēta saasinājums.

Cilvēku grupas, kam gripa rada augstu risku
Ar gripu var saslimt jebkurš, pat cilvēki bez blakusslimībām. Nopietnas ar gripu saistītas problēmas var rasties jebkurā vecumā, tomēr atsevišķiem cilvēkiem ir liels ar gripu saistītu komplikāciju risks.

Tās ir tādas cilvēku grupas kā:

• 65 gadus veci un vecāki cilvēki;
• jebkura vecuma cilvēki ar noteiktām hroniskām slimībām (piemēram, astmu, diabētu un sirds slimībām);
• grūtnieces;
• mazi bērni.

Pirmais un vissvarīgākais gripas profilakses solis ir ikgadēja vakcinēšanās. Ieteicami ir arī ikdienas profilaktiskie pasākumi (piemēram, netuvoties slimiem cilvēkiem, aizsegt muti klepošanas vai šķaudīšanas laikā, bieži mazgāt rokas), kas palīdz samazināt elpceļu (piemēram, deguna, rīkles plaušu) slimības un gripu izraisošo mikrobu izplatību.

Ir pretvīrusu zāles, ko var izmantot gripas ārstēšanai. Tās ir oseltamivirs, zanamivirs un peramivirs. Pirms jebkuru zāļu lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

1. John, Pramod R. John (2008). Textbook of Oral Medicine. Jaypee Brothers Publishers. p. 336. ISBN9788180615627.. CDC. 6 October 2015. Retrieved 4 February 2016.
2. Eccles R (November 2005). „Understanding the symptoms of the common cold and influenza“. Lancet Infect Dis. 5(11): 718–25.
3. Bennett, John E.; Dolin, Raphael; Blaser, Martin J. (2014). Principles and Practice of Infectious Diseases. Elsevier Health Sciences. p. 750. ISBN9781455748013.
4. Allan, GM; Arroll, B (18 February 2014). „Prevention and treatment of the common cold: making sense of the evidence.“. CMAJ : Canadian Medical Association.
5. Heikkinen T, Järvinen A (January 2003). „The common cold“. Lancet. 361(9351): 51–9. Arroll, B (March 2011). „Common cold“. Clinical evidence. 2011 (3): 1510. 3275147 . 21406124.
6. Kim, SY; Chang, YJ; Cho, HM; Hwang, YW; Moon, YS (21 September 2015). „Non-steroidal anti-inflammatory drugs for the common cold.“. The Cochrane database of systematic reviews. 9: CD006362.
7. Simasek M, Blandino DA (2007). „Treatment of the common cold“. American Family Physician.
8. Pelczar (2010). Microbiology: Application Based Approach. p. 656
9. Michael Rajnik; Robert W Tolan (13 Sep 2013). „Rhinovirus Infection“. Medscape Reference. Retrieved 19 March 2013.
10. National Institute of Allergy and Infectious Diseases. 27 November 2006. Archived from the the original 6 September 2008. Retrieved 11 June 2007.
11. Eccles, Ronald; Weber, Olaf (2009). Common cold.